Neskatoties uz visu, šī gada Eirovīzijas uzvarētājas Džamalas vecāki nav pametuši savas dzimtās mājas Krievijas okupētajā Krimā un viņiem nu jāsaskaras ar Krievijas varas pārstāvju uzbrukumiem. Par spīti visam notiekošajam Džamalas māte un tēvs ir bezgala priecīgi par meitas panākumiem Eirovīzijā.
Džamalas vecāki ir Gaļina Tumasova un Alims Džamaladinovs. Viņi dzīvo Krievijas okupētajā Krimā un spiesti saskarties ar visai skaudro okupācijas varas neiecietību… Tomēr viņus ik dienu atbalsta vietējie iedzīvotāji, kurus ļoti iedvesmojis un vienojis Džamalas vēstījums Eirovīzijā. Tagad daudzi, pat nepazīstami cilvēki, nākot viņu apsveikt ar meitas panākumiem.
Džamala īstajā vārdā ir Susana Džamaladinova un pēc Krimas okupācijas diemžēl bija spiesta pamest dzimtās mājas. Tomēr Džamalas vecāki un vecvecāki ne par ko nebija pierunājami atstāt pašu rokām būvēto māju un iekopto dārzu un doties bēgļu gaitās, līdz ar to Džamalas vecāki joprojām dzīvo Melnās jūras piekrastes mazā pilsētiņā Malorečenskā.
Džamalas vecvecāki piedzīvojuši Staļina laika deportācijas
Džamalas māte ir armēniete un viņas tēvu Staļina laikā deportēja no Armēnijas uz Vidusāziju. Savukārt dziedātājas tēva, Krimas tatāra Alima Džamaladinova vecākus deportēja 1944. gadā. Džamala jau kopš bērnības ir dzīvojusi ar skarbajiem stāstiem par savu senču likteni un tagad tos arī izteikusi dziesmā „1944”. Džamalas tēva ģimene bija viena no pirmajām Krimas tatāru ģimenēm, kura atgriezās savā etniskajā dzimtenē. Džamalas māte atklāj, ka talantīgajai meitai bērnībā pat neatļāva uzvarēt mūzikas konkursos, jo viņa bija Krimas tatāriete.
Džmalas māte arī ir pārliecināta, ka dziesma „1944” stiprinājusi Krimas cilvēku vienotību:
Lai arī kā meita censtos pierunāt, Džamalas vecāki nebija pierunājami pamest Krimu!
Diemžēl Džamalai vairs apciemot vecākus Krimā, bet vecāki regulāri brauc ciemos pie meitas uz Kijevu. Džamalas māsa dzīvo Stambulā un ir precējusies ar turku – viņa bija arī vienīgā no Džamaladinovu ģimenes, kura māsu atbalstīja klātienē Stokholmā.
Par savu ģimeni Džamala saka: „Mēs bijām vieni no pirmajiem Krimas tatāriem, kuri pēc reabilitācijas nopirka māju Krimā. Māte pasniedza stundas mūzikas skolā, bet tēvs ir diriģents. Viņi saprata, ka ar mūziku naudu nenopelnīs. Sāka audzēt augļus un dārzeņus – hurmu, granātābolus, vīģes, iekārtoja lielu dārzu.
Mums bija ģimenes kafejnīca ar četriem galdiņiem. Mamma un tēvs gatavoja ēdienus – māte manti (mīklas turziņas ar gaļu), bet tēvs plovu. Es mazgāju traukus, bet māsa apkalpoja viesus. Ja nebūtu šis krodziņš, es nevarētu atļauties mācīties konservatorijā.
Ilgi mēģināju vecākus pierunāt izbraukt no Krimas, bet viņi teica – nē. Viņi paši savām rokām būvēja māju, iekārtoja dārzu, un te es vienā mirklī lūdzu viņiem to visu pamest…! Mamma nevar atstāt tēvu, tēvs – vectēvu. Tas ir ļoti sāpīgi un grūti.”
Pēc meitas uzvaras Eirovīzijā, Džamalas vecākiem jāsaskaras ar okupācijas varas neiecietību. Nesen līdz ar zemi nolīdzināts viņu krodziņš Melnās jūras piekrastē. Oficiālais iemesls – tas neesot atbildis sanitārajām normām un nav maksājis nodokļus. Tikmēr prokrieviskajā presē arī aizvien biežāk parādās uzbrukumi „liekēžiem” – Džamalas vecākiem: viņiem, lūk, par neko piešķirta Krievijas pilsonība un viņi saņemot lielas Krievijas priekšrocības, jo atzīti par savulaik represētiem.
Džamalas māte atklāj arī to, ka patiesībā meitai ar šo dziesmu nemaz nebija paredzēts braukt uz Eirovīziju…
https://www.youtube.com/watch?v=WPzeL4lN55g
Lūk arī vēlreiz piedāvājam noklausīties 2016. gada Eirovīzijas uzvarētājas Džamala dziesmu „1944″ un jo īpaši ieklausīties vārdos ( pilnā versija apskatāma arī ŠEIT ) :
Avots: Izmantoti fragmenti no žurnālista Elmāra Barkāna raksta